Brižita Bardo

Stingri audzinātā parīziete Brižita Bardo jūtas neglīta un nemīlēta. Satiekot savu pirmo mīlestību Rožē Vadimu, viņa pieaug, emancipējas un izaicina vispārpieņemtās normas. 1956. gadā Vadima filmas "Un Dievs radīja sievieti" iznākšana, kur Bardo ir galvenajā lomā, izraisa globālu seksuālo revolūciju. Bardo apzinās savu seksualitāti un nevēlas būt ne sieva, ne māte. Viņa pati izvēlas vīriešus, ģērbjas, kā vēlas, un saka, kas ienāk prātā. Šī brīvība viņu nostāda mediju uzmanības centrā un izraisa gan naidu, gan pielūgsmi. Jaunās sievietes neparastais liktenis – pasaka, kas dažkārt pārvēršas par murgu, – iezīmē arī laikmeta portretu – pēckara Franciju, kas no melnbaltas pārtop krāsainā, un bezrūpības, baudas un saules pilno Sentropēzu, par kuras dievieti kļūst Bardo.