ODA

Slēpes kalpo cilvēkam jau kopš leduslaikmeta, bet to nozīme ir mainījusies atbilstoši globāliem un cilvēka radītiem apstākļiem. Autori turpina šīs pēctecības ideju un noved to līdz galējībai – slēpošanai pilsētas ielās. Tā nav īsti dokumentāla filma. Filma veidota 20. un 30. gadu «mountaineering» jeb alpīnisma un «art-house» žanriem raksturīgajā manierē un pieskaņota filmas veidotāju rokrakstam. Tā ir noslēpumaina, turpina autoriem raksturīgo stilistiku un neatklājas skatītājam līdz pat tās beigām. Oda ir dzejas forma, kuras pirmsākumi meklējami Senajā Grieķijā. Tajā izteikti cēli uzskati nopietnā un dažreiz satīriskā tonī, lai izpētītu svarīgas tēmas un novērojumus. Oda klasiski tika veltīta kādam notikumam vai varonim. Filmā oda ir veltījums visam tam, ko galvenais varonis izdzīvo pārdomu procesā par un ap slēpošanu un apstākļiem, kas to ietekmē.