Cojs

1990. gada 15. augusts. Nepārskatāms pagrieziens uz Latvijas ceļa. Kaucošas bremzes, griezīgi šņirkstoša metāla skaņa, gabalos sadragāts moskvičs. No avārijas vietas pazūd kasete, kuru Cojs klausījies pēdējās sekundēs pirms sadursmes. Kasetē – vēl klajā nenākušais albums "47". Turpinās notikuma izmeklēšana, bet zārks ar Viktora Coja mirstīgajām atliekām ceļo uz Ļeņingradu. Pie sēru autobusa stūres – nelaimīgais autobusa "Ikarus" šoferis, otrs traģiskā satiksmes negadījuma dalībnieks. Nav atradies neviens cits, kas to varētu uzņemties. Nerunīgais baltietis atpakaļskata spogulītī vēro Coja tuvākos cilvēkus. Sieva un mīļākā, producents un kolēģis no grupas "Kino", mazais dēlēns un jauna fotogrāfe, kura mūziķī jau sen bezcerīgi iemīlējusies. Neviens no viņiem pagaidām nenojauš, kas ir viņu šoferis. Filma ir balstīta uz patiesiem notikumiem.