Mijkrēslī

Padomju armijas okupētās Lietuvas iedzīvotāji, kuri neatbalsta jauno varu, 1948. gadā vēl cer uz ārvalstu palīdzību neatkarības atgūšanā. Deviņpadsmit gadus vecais Unte ir viens no nacionālajiem partizāniem, kas pretojas padomju okupācijai. Spēku samērs ir nevienlīdzīgs, taču šai izmisīgajā cīņā izšķirsies visas tautas nākotne. Cilvēku attiecības ir sarežģītas gan mājinieku saimniecībā, gan mežabrāļu mītnē netālajā egļu mežā. Savulaik puiša audžutēvs par pārāk augstu cenu ieguvis tīkoto pārticību, tāpēc nevēlas, lai patiesības noliegumā sevi sabeigtu arī Unte: “Kad kļūst smagi – ciet, bet nelūko pēc patvēruma melos.” Laikā, kad jauni cilvēki parasti sāk iepazīt dzīvi, Unte iepazīst vardarbību un nodevību. Robeža starp to, kur beidzas viņa jauneklīgā degsme un sākas cīņas mērķis, ir izplūdusi, viņš atdod sevi visu, kaut gan tas nozīmē zaudēt jaunību.